Visspilgtāk Luisa Kerola sociālā satīra atklājas divās pēdējās pasakas nodaļās («Kas nozaga raušus», «Alise liecina»), kurās aprakstīta karaliskā tiesa. Rakstnieks lieliski parāda gan tiesas netaisnīgumu, gan valdošo aprindu aprobežotību, gan to attieksmi pret vienkāršo pilsoni. Piemēram, Karaliene paziņo, ka vispirms jāizpilda sods un tikai tad jāsagatavo spriedums; tātad spriedums visam un visos gadījumos jau gatavs iepriekš — galvu nost! Visus zvērinātos Luiss Kerols tēlo kā nožēlojamus radījumus, kuriem tiesas sēdes norisē nav nekādas teikšanas; Karalis vienpersoniski
izdod likumu, ar kuru pavēl Alisei atstāt tiesas zāli, Jo viņa pāraugusi visus pārējos.
Tāda ir Luisa Kerola satīriskā gaismā rādītā Brīnum' zeme — karalienes Viktorijas laikmeta Anglija.
Londonā Britu muzejā grāmatu izstādē, ar kurām lepojas Anglija, līdzās «Oliveram Tvistam» ir «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē». Pasaules literatūras klasikā «Alises piedzīvojumi» iemantojuši tādu pašu popularitāti kā «Gulivera ceļojumi», «Vinnijs Pūks un viņa draugi» vai «Grāmata par Pepiju Garzeķi».
E. Melbārzde
«Liesma», 1975