Grāmatā ir daudz pārdomu par zinātniskā darba taktiku un psiholoģiju, par zinātnes politiku. Neparastas ir arī ilustrācijas: Kraitona grāmatā atrodam zinātniskās shēmas, ESM drukāto dokumentu, telegrammu un stenogrammu paraugus (skat., piemēram, 17., 47., 80. un 274. lpp.). «Andromēdas celma» oriģinālizdevuma beigās ir pievienots plašs speciālās literatūras saraksts, kurā norādīti katrā grāmatas nodaļā izmantoto ideju un datu pirmavoti. Kā redzam, autors cenšas norobežoties no tās attieksmes pret zinātnes un dzīves materialu, ar kādu savus darbus veido fantastiskās literatūras autori, īpaši uzsvērt, ka visam, ko viņš stāsta, ir reāls pamats.
Grāmatā pieminēts daudz tiešām pastāvošu ASV zinātnisko un administratīvo iestāžu, ar daļu no tarn saistīta tajā tēlotā darbība. Bet arī izdomātie notikumi risinās reālos apstakļos, jo Kraitons tos apraksta, izmantojot plašo faktu materiālu, kuru viņš savācis, konsultēdamies ar lielu skaitu zinātnisko un militāro darbinieku. «Zinātnisko krīzi», kā Kraitons kvalificē dramatisko notikumu ar Andromēdas celmu, viņš ierindo kā likumsakarīgu starp reālajām krīzēm, kurām bijis sakars ar zinātnes attīstību, un tās iespējamību pamato ar vērojumiem par dažādu zinātnes nozaru attīstības īpatnībām (28. lpp.).
Tātad Kraitons mēģina paplašināt romāna žanra robežas, veidot «zinātnisko romānu».