Triju aparātu diski vadības pults labajā pusē sāka nevienmērīgi mirkšķināt, ieslēdzās labā borta elektroniskais tausts. Uz ekrāna parādījās stūrains, spožs priekšmets. Līdzīgi šāviņam tas lidoja «Tantrai» tieši virsū un tātad atradās ļoti tālu. Ieraugot milzīgo vielas lausku, kādas kosmiskajā telpā gadās ārkārtīgi reti, Nīza pasteidzās noteikt tās apjomu, masu, ātrumu un lidojuma virzienu. Tikai tad, kad noklakšķēja novērojumu žurnāla automātiskā spole, meitene atkal lāvās atmiņām.

Visdziļāko iespaidu uz viņu bija atstājusi drūmā asinssarkanā saule, kas izauga ekrānu redzes lokā lidojuma ceturtā gada pēdējos mēnešos. Ceturtais gads tas bija zvaigžņu kuģa iemītniekiem, kas traucās izplatījumā ar piecām sestdaļām gaismas ātruma, t. i., ar piecām sestdaļām absolūtās ātruma vienības. Uz Zemes tikmēr bija pagājuši apmēram septiņi gadi, ko astronauti sauca par neatkarīgajiem.

Saudzēdami cilvēku acis, ekrānu filtri mainīja jebkura spīdekļa staru krāsu un intensitāti. Ekspedīcijas dalībnieki skatīja tālās saules it kā caur Zemes atmosfēras ozona un ūdens tvaiku vairogiem. Augstas temperatūras zvaigžņu neaprakstāmā spokaini violetā gaisma šķita zilgana vai balta, drūmās, pelēcīgi sārtās ugunslodes likās jautri zeltainas kā mūsu Saule.