Trīsdesmit septītā zvaigžņu ekspedīcija tika sūtīta uz kāda samērā tuva spīdekļa planētu sistēmu Cūskneša zvaigznājā. Sā spīdekļa vienīgā apdzīvotā planēta — Zirda jau sen bija iekļāvusies Lielajā Lokā un nodibinājusi sakarus ar Zemi un citām pasaulēm. Piepeši tā bija apklususi. Vairāk nekā septiņdesmit gadu neizdevās uztvert neviena tās raidījuma. Zirdai vistuvākās Loka planētas — Zemes pienākums bija noskaidrot, kas ar kaimiņiem noticis. Šajā ekspedīcijā uzaicināja piedalīties vairākus izcilus zinātniekus, kuru rūpīgi pārbaudītā nervu sistēma izrādījās spējīga panest ilgstošo ieslodzījumu zvaigžņu kuģī. Degvielu rezervi anamezona dzinējiem nācās maksimāli ierobežot. Un ne jau anamezona svara dēļ, bet gan tāpēc, ka šīs vielas glabāšanai nepieciešami milzīgi konteineri. Anamezona krājumus cerēja papildināt uz Zirdas. Ja ar planētu būtu noticis kaut kas nopietns, otrās klases zvaigžņu kuģis «Algorabs» sagaidītu «Tantru» pie planētas K-2-2N-88 orbītas.
Nīzas vērīgā dzirde uztvēra mākslīgā gravitācijas lauka regulēšanas toņa maiņu.