Seit turpretim spilgtā purpurā liesmojošs spīdeklis ieguva tumšu, asiņainu nokrāsu, kādā Zemes astronomi pieraduši redzēt spektra klases M5 debess ķermeņus. Planētu no zvaigznes šķīra daudz mazāks attālums nekā Zemi no Saules. Kad kuģis tuvojās Zirdai, tās centrālais spīdeklis izauga par milzīgu, tumši sarkanu disku, kas izstaroja ļoti daudz siltuma.

Jau divus mēnešus pirms Zirdas sasniegšanas «Tantras» apkalpe mēģināja sazināties ar planētas ārējo staciju. Te bija tikai viena šāda stacija uz neliela dabiskā pavadoņa bez atmosfēras.

Zvaigžņu kuģis turpināja saukt Zirdas ārējo staciju arī tad, kad līdz planētai bija atlikuši tikai trīsdesmit miljoni kilometru un «Tantras» gigantiskais ātrums samazināts līdz trīstūkstoš kilometriem sekundē. Dežurēja Nīza, bet ari pārējie apkalpes locekļi bija nomodā, sapulcējušies pie ekrāniem centrālajā komandpunktā.

Atšķīra rokasgrāmatu un sameklēja ziņas par šīs planētas stratosfēru. Jonizācija izrādījās spēcīgāka nekā parasti. Neskaidra, trauksmaina nojauta sāka briest ekspedīcijas priekšnieka smadzenēs.

Ievirzījuši zvaigžņu kuģi nolaišanās spirāles sestajā vītnē, astronauti pamanīja lielu pilsētu kontūras. Taču neviens signāls joprojām neatskanēja kuģa uztvērējos.

Nīzu Kritu nomainīja, lai viņa varētu paēst. Meitene bija tik nogurusi, ka drīz vien iesnaudās.