— Varbūt uz rīta pusi kaut ko noskaidrosim. Es mēģināšu noteikt avota attālumu.
Flemings izslēdza aparātu un ar katalogu rokā devās pie dibensienas, pie astronomiskajām kartēm.
Tā viņi visi strādāja kādu brīdi, un telpas klusumā vienīgais troksnis bija šīs skaņas no Visuma. Flemings mēģināja noskaidrot signāla avotu, bet Hārvijs sekoja tam ar lielo, klusējošo teleskopu ārpusē.
— Ko jūs par to domājat? — Hārvijs beidzot jautāja.
— Es domāju, ka šis signāls nāk no milzīga attāluma.
Pēc tam viņi vairs nerunāja, tikai strādāja un klausījās, un signāls skanēja un skanēja bez mitas.
2.AIZLIEGUMS
Sešdesmito gadu beigās, kad risinājās šie notikumi, Zinātnes ministrija aizņēma modernu, stiklotu celtni Vaithollas tuvumā. Tur viss bija elegants — gan telpu iekārtojums, gan personāls, it kā lai pierādītu, ka tehnika ir līdzvērtīga mākslai un ka ministra pastāvīgais vietnieks Maikls Osborns ir viens no viskulturālākajiem ministrijas daudzo kulturālo darbinieku vidū. Kaut gan viņš darbā valkāja sportisku uzvalku no tvīda, tas bija vissmalkākais un viskorektākais no šāda veida uzvalkiem. Viņš reti sēdēja pie sava milzīgā rakstāmgalda, daudz biežāk — vienā no zemajiem, ērtajiem krēsliem pie zemā kafijas galdiņa ar marmora virsu.
Otrā rītā pēc tam, kad Bolderšovas kalnā bija uztverti svešādie signāli, viņš, cēli atlaidies, sēdēja tur, sarunādamies ar ģenerāli Čārlzu Dž. Vandenbergu no Savienoto Valstu gaisa kara spēkiem. Gaisma cauri nolais
tajām žalūzijām krita pār viņu precīzās ioslās.
Anguja tajā laikā bija kaut kas līdzīgs avangarda štābam ielenktā zemē, kas sastāvēja no Rietumeiropas un Ziemeļamerikas. Spiediens no Austrumiem, no Āfrikas un Āzijas bija atstūmis Rietumu civilizāciju vienā zemeslodes stūrī, un Amerika ziemeļos no Panamas bija šās teritorijas drošais centrs, bet Rietumeiropa — tās kaujai sagatavotais piekšpostenis.