— Redziet, viss, kas tiek uztverts no astronomiskajiem avotiem, piemēram, no radio- zvaigznēm, ir ļoti vājš elektromagnētisks signāls un ir sajaukts ar visdažādākajiem trokšņiem — atmosfēras, starpzvaigžņu gāzes un debesis vien zina kādiem — tik tiešām, debesis šoreiz burtiskā nozīmē.
Reinharts runāja noteiktā, lietišķā balsī, gluži kā ārsts, kas apspriež saaukstēšanās gadījumu. Lepnums par sasniegto, prieks par savas ieceres piepildīšanos palika dziļi apslēpts.
— Un jūs varēsit dzirdēt avotus, ko citi nevar? — Džūdija jautāja.
— Es ceru. Tieši tas ir idejas pamatā. Tikai nejautājiet man, kā. Šeit ir cilvēki, kas konkrēti izstrādājuši visu aparatūru. — Viņš kautri nolaida acis uz savām mazaiām kājām. — Doktors Flemings un doktors Bri- džers.
— Bridžers? — Džūdija it kā satrūkās.
— Flemings ir mūsu galvenās smadzenes. Džons Flemings. Džon! — profesors laipni uzsauca pāri telpai.
Viens no jaunajiem vīriešiem pie vadības pults pagriezās un nāca šurp.
— Hello! — viņš familiāri pasveicināja profesoru, ignorēdams Džūdiju.
— Ja jums būtu mirklis laika, Džon! Esiet pazīstami: doktors Flemings, mis Adamsone.
Jaunais cilvēks uzmeta Džūdijai paviršu skatienu, tad uzsauca puišiem pie vadības pults:
— Nogrieziet to zvērīgo troksni!
— Kas tas ir? — jautāja Džūdija.
Atmosfēras sprakšķi noklusa par vāju
šņākoņu. Jaunais cilvēks paraustīja plecus.
— Galvenokārt starpzvaigžņu telpas trokšņi. Visums ir pilns ar elektriski uzlādētu matēriju. Līdz mums atnāk šo lādiņu elektromagnētiskais starojums, kas tiek uztverts kā troksnis.
— Tā sakot, Visuma muzikālais fons, — piebilda Reinharts.