Viņš redzēja, kā meitene pūlas saspa­roties. Viena viņas roka ar pārcilvēcīgām pūlēm pacēlās pie maņu ievadiekārtas. Mašīna sāka dūkt. Ekrāna centrā iemirdzējās sīciņš gaismas punktiņš, ne lielāks par kniepadatas galviņu, tad kļuva lie­lāks un izplūda. Flemings kāpās atpakaļ, nenolaižot acu no Andrē, līdz sasniedza sienu. Tur viņš stā­vēja nekustēdamies, saspringti vērojot, kā notiek neiespējamais.

Pēc kāda laika viņš juta, ka to rausta aiz piedur­knes. Viņam blakus stāvēja Abu, samulsis un gaidu pilns. Flemings pameta ar galvu uz blakus telpas pusi, un abi klusām aizgāja.

—    Ko tas nozīmē? — Abu jautāja. — Vai viņa patiešām…

—    Manuprāt, jā, — Flemings atbildēja, īstenībā nemaz lāgā nesaprazdams, ko Abu jautā. Viņš ne­gribīgi raisījās vaļā no domām par Andrē. — Ko jaunu jūs pastāstīsiet?

—    Es pārbraucu mājās pēc pusnakts, — Abu stāstīja. — Man bija jāiet cauri sardzes telpām. To­mēr likās, ka virsnieks nezina, ka nedrīkstu doties projām bez pavadoņa. Jusels bija ieradies tieši pirms manis. Profesoru Nīlsonu mēs nogādājām pie­tiekami drošā vietā — alā, kas atrodas klinšu iedo­bumā virs tempļa. Tur viņš jutīsies puslīdz ērti un viņam nebūs daudz jāstaigā apkārt. Nīlsonam gan grūti nācās tur nokļūt, jo gaiss ir ļoti retināts. Ju­sels stāstīja, ka tāds pats gaiss tagad esot Anglijā jūras līmenī.

—    Vai viņam pārtikas un ūdens pietiks?

Abu piekrītoši pamāja ar galvu.

—    Lemka vai arī viņas māte Nīlsonu'regulāri ap­meklēs.

Pēkšņi abi vīrieši apklusa. Sāka darboties skaitļo­tāja izvades rakstāmiekārta. Flemings aizmirsa visu un steidzās atpakaļ pie Andrē.

—    Pasauciet kopēju, lai aizved meiteni atpakaļ uz gultu, — viņš norīkoja Abu.

Flemings piegāja pie Andrē un aplika roku viņai ap pleciem;

—    Lieliski! — viņš teica. — Tagad atpūtieties un tikai nepadodieties!

Flemings paķēra papīra lentu, kas nāca laukā no skaitļotāja, un aši pārskatīja īsās skaitļu rindas. Sī­kumi viņu neinteresēja, bet izsniegto skaitļu gal­venā jēga bija skaidra. Tie attiecās uz plazmas sastāvdaļām. Minūtes desmit viņš stāvēja un vēroja, kā no izvades rakstāmiekārtac nāk laukā aizvien jaunas skaitļu rindas. Beidzot rakstāmiekārta ap­klusa un skaitļotājs mitējās darboties.