—    Skaitās, ka mums esot lielisks drošības die­nests, — Gambula viņam uzkliedza, — un jūs, Kauf- maņa kungs, esat atbildīgs par to.

—    Mēs darījām, ko spējām, — viņš stūrgalvīgi teica.

Gambula paraustīja plecus.

—    Tagad tam vairs nav nekādas nozīmes. Tikko Donejai būs jaunā baktērija, mēs šeit būsim dro­šībā un varēsim piegādāt antibaktēriju arī pārējiem. Protams, ar mums izdevīgiem noteikumiem.

11

Gambula turēja doto vārdu — Donejai visus pa­sūtījumus piegādāja ārpus kārtas. «Intel» iespējas bija tik lielas, ka pat haoss Eiropā nekavēja tā aģen­tus sameklēt visus vajadzīgos materiālus un iekārtas, iesaiņot tos un ar transportlidmašīnām nogādāt Azaranā. Vēl pārsteidzošāka bija veiklība, ar kādu «Intel» atrada jaunus un spējīgus ķīmiķus, bakterio­logus un nukleīnskābju molekulārās uzbūves spe­ciālistus. Divi bija tikko beiguši studijas Cīrihē, jauna ķīmiķe ieradās no Vācijas vislielākās medi­kamentu rūpnīcas pētījumu daļas. Kad Doneja ap­runājās ar viņiem, noskaidrojās, ka visi atbraukuši strādāt Azaranā pilnīgi brīvprātīgi un viņus kār­dina ne tikdaudz lielā alga kā iespēja nodarboties ar satraucošiem zinātniskiem pētījumiem pavisam jaunā nozarē, pie tam vēl tādā pasaules daļā, kas līdz šim bija vismazāk cietusi no vētrām. Jauna­jiem zinātniekiem nebija jie jausmas par «Intel» īs­tajiem mērķiem, ne arī par neiedomājamo katas­trofu, kas, iespējams, sekos klimata izmaiņām. Ļau­dis vēl aizvien cerēja, ka visļaunākais drīz vien būs pārdzīvots.

Doneja saviem jaunajiem palīgiem izskaidroja pašreizējo stāvokli, taču noklusēja hipotēzi par baktērijas izcelšanos. Viņa nodarbināja tos līdz pē­dējai izturības robežai. Jaunie zinātnieki, sapratuši, cik svarīgs ir šis darbs, kļuva par profesores uzti­camiem palīgiem. Kad viņi no rīta ieradās darbā, Doneja jau bija priekšā un vakarā, kad viņi nogu­ruši devās atpūsties, profesore vēl palika strādā­jot. Pirmie panākumi kļuva redzami agrāk, nekā profesore bija cerējusi.