Katru pēcpusdienu mēs izlaidām Egbertu no būra un ļāvām viņam kādu stundu mauriņā izlocīt kājas.
' Egg (ang|u vai.) — ola,
Sīs pastaigas mēs gaidījām tikpat nepacietīgi kā pats Egberts, taču ilgāk par vienu stundu neizturējām. Lai paši aiz smiekliem nedabūtu galu, bijām spiesti Egbertu nest atpakaļ uz būri.
Egberta dzīves traģēdija bija viņa kājas. Tās bija pārāk lielas un, sperot soli, vienmēr sapinās. Bez tam allaž gadījās, ka viņš uzmina pats uz saviem pirkstiem un, mums par lielu uzjautrinājumu, nokrita gar zemi — kā pirmajā dienā. Putnēns tāpēc vērīgi uzmanīja kājas, nedodot tām brīvu vaļu. Dažreiz viņš nostāvēja veselas desmit minūtes ar noliektu galvu un nopietni blenza uz saviem pirkstiem, kas, plati izplesti kā jūraszvaig- znes stari, zālē vieglītiņām kustējās.
Tā vien likās — Egberts vislabprātāk atbrīvotos no šīm pārmēra lielajām kājām. Tās viņu tikai kaitināja. Viņš laikam bija pārliecināts, ka bez kājām spētu lidināties pa mauriņu ar dadža pūciņas gaisīgo grāciju. Citreiz, kādu laiku pavērojis kājas, Egberts nosprieda, ka to modrību izdevies iemidzināt. Tieši tad, kad kājas to vismazāk gaidīja, Egberta ķermenis metās uz priekšu, lai steigtos pāri mauriņam, pametot aiz sevis nīstās ekstremitātes.