Dvīņi triecas pret bļodu, arī pret jūsu roku (ja tā vēl tur atrodas), kopā ar bļodu iekūleņo būra tālākajā kaktā un sāk valstīties neatšķetināmā mudžeklī; sasmalcinātu banānu, piena, jēlas olas un kapātas gaļas maisījuma vilnis uzšļācas pret būra sienu, atlec un līdzīgi lipīgam autam pārklāj Dvīņu pelēkās muguras.

Bruņneši stāv šajā haosā, reizēm apmierināti iespieg­damies un šņākuļodami, uzlaiza pie bruņām pielipušo ēdienu, brīžiem kādā kaktā sakaujas banāna kripatiņas vai gaļas gabaliņa dēļ, kas pielipis pie būra griestiem, bet, neizturējis nevienādo cīņu ar Zemes pievilkšanas spēku, piepeši nokrīt uz būra grīdas.

Lūkojoties uz abiem dzīvniekiem, kas līdz ceļiem stāv ēdienā, jums grūti iedomāties, kā viņiem izdosies pie­vārēt visu šo vitamīnu un olbaltumvielu daudzumu. Taču pusstundas laikā būris ir iztīrīts un izlaizīts, pat ēdiena traipi no griestiem nozuduši, kaut gan bruņ­neši tos spēj aizsniegt, tikai paceļoties uz pakaļkājām. Paši Dvīņi atkal atrodas savā aromātiskajā guļam- telpā, kur, atlaidušies uz muguras un saritinājušies ka­moliņā, guļ krākdami.