No bueno [10] , — viņš paskaidroja, spēcīgi sagraba durvis un aizcirta ar tādu sparu, ka visa lidmašīna nolīgojās.
Ak manu dieniņ! — novaidējās Rafaels.
Jautri svilpodams caur zobiem, pilots padarbojās ar vadības kloķiem, motors ierūcās, un lidmašīna sāka kratīties un drebēt. Mēs traucāmies uz priekšu, lēkādami pa nelīdzeno zemi, zāle saplūda neskaidrā vienlaidu zaļumā — mēs cēlāmies gaisā.
Lidmašīnai uzņemot augstumu, skatieniem atklājās apvidus ar sulīgu tropu zaļumu, ko caurauda sarkanbrūnu ceļu stīgojums.
Mēs lidojām pāri Asunsjonai, pilsētas sārtās mājas mirgoja saulē, un tad lidmašīnas strupā deguna priekšā, propellera spožajā aplī, es ieraudzīju Paragvajas upi.
Lūkojoties no šī augstuma, upe izskatījās kā ugunīgi vizuļojoša barjera starp diviem dažādiem apvidiem: zem mums bija auglīga, sarkanīga zeme, zaļi meži un apstrādāti tīrumi, kas apjoza Asunsjonu un aizņēma visu Paragvajas austrumdaļu; otrā pusē bija Cako, plašs, vienmuļš līdzenums, kurš aizstiepās līdz pašam apvārsnim. Viss šis plašums tinās caurspīdīgā rīta miglā un likās apaudzis ar sudraba un bronzas krāsas zāli, kurā šur tur iezīmējās spilgti zaļi krūmu puduri. Neviļus bija jādomā, ka te kāds ar dzirklēm nocirpis apvidu kā milzu pūdeļa sānu, vietumis uz dzel- tenbrūnās ādas atstādams zaļu vilnas rotājumu.