Mājiņa, kura bija paredzēta mums, atradās ciema galā, tikko pamanāma aiz greipfrūtiem un apelsīnu kokiem, starp kuriem auga mudžeklīgi hibisku krūmi, viscaur nosēti ļoti lieliem, spilgti sarkaniem ziediem.
Māju un biezi saaugušos augļu kokus no visām pusēm apjoza daudzi šauri un sekli apūdeņošanas grāvīši, daļēji aizauguši ar zāli un ūdensaugiem. Ap tiem melodiski zumēja moskītu koris, kam naktīs pievienojās visdažādākās koku vardes, krupji un cikādes. Koku vardes satraucoši stabulēja un trillināja, krupji gausi, domīgi krekstēja, bet cikādes laiku pa laikam izdeva skaņas, kas atgādināja elektriskā zāģa spiedzīgo šņirkstoņu, griežot skārda loksni.
Mītne mūs apmierināja, kaut arī bija pavisam vienkārši iekārtota. Tā sastāvēja no trim istabām, kas visas bija caurstaigājamas, kā spāniešiem parasts, pie tam visās tecēja iekšā lietus. Mazliet nostāk atradās virtuve un vannas istaba; slēgta galerija tās savienoja ar dzīvojamām telpām.
Pēc mūsu ierašanās bija pagājušas tikai desmit minūtes, un es jau atklāju, ka bez mums vannas istabu lieto arī daudzi un dažādi vietējās faunas pārstāvji: vairāki simti moskītu, krietns skaits lielu, spēcīgu, kustīgu tarakānu un vairāki sērīga izskata zirnekļi, kuri dzīvoja uz grīdas.