Šādās reizēs viņa at­gādināja laipnu pavecu skolotāju, kas izvedusi pastaigā savas aušīgās, dzīvespriecīgās audzēknes.

Paulas sabiedriskais stāvoklis ļāva viņai turēt rokās visus ciema iedzīvotājus, ieskaitot vietējo policiju. Ne­bija tāda uzdevuma, kas viņai liktos par grūtu. Ja viņai palūdza sagādāt, teiksim, kontrabandas ceļā iegūtas Brazīlijas cigaretes vai kārbiņu brīnumjaukā Dulce de Leche [11] , Paula nekavējoties sapulcināja savas meitenes un sūtīja viņas uz ciemu sameklēt vajadzīgo. Vai tam, kas atteicās viņai palīdzēt! Dzīves tam vairs nebija. Mēs drīz pārliecinājāmies, ka ir vērts iegūt Paulu par savu sabiedroto.

Kaut gan es vēlējos pēc iespējas ātrāk iepazīties ar apkārtni, savu nepacietību man nācās apvaldīt. Atli­kusī dienas daļa pagāja, izsaiņojot un pārbaudot mūsu mantas un iekārtojoties jaunajā mītnē.

Manis pamudināts, Rafaels apjautājās Paulai, kādas ciemā ir pārvietošanās iespējas, lai nokļūtu tālāk zemes iekšienē. Viņa paskaidroja, ka šādu iespēju ir trīs: jāšus uz zirga, vēršu vilktā pajūgā un ar autovia. Tālākā izjautāšanā atklājās, ka autovia ir Cako dzelzceļš, lai gan ar dzelzceļu, šī vārda īstajā nozīmē, tam bija maz kopēja.



67 из 275