Rokraksts nedrošs, tomēr izteik­smes veids precīzs. Tur bija teikts, ko no viņa īpašuma atstāt dēlam un ko — sievai. Un vēl lūgums izsaukt mani, tiklīdz iespējams, lai es pārņemtu savā ziņā viņa zinātnis­kos darbus, un minēta naudas summa, kas man izmaksā­jama, un summa, kas var izrādīties nepieciešama, ja darbus izdos. Es redzēju vēstules fotokopiju — oriģinālu bija paņēmusi policija — un zināju gandrīz pavisam droši, ka vēstule ir īsta. Elektroniskā analīze nākamajā rītā apstiprināja manu viedokli.

Jā, ļoti savāda vēstule. Trīs lappuses gara un acīm­redzot rakstīta mierīgi. Bet kādēļ viņš norādījis, lai ar mani sazinās nekavējoties? Vai tas varētu būt, ka viņa apcerējumos slēpjas mīklas atrisinājums? Baumgarts jau bija apsvēris šo iespēju un vakarā tos apskatījis. Viņš nebija atradis nekā tāda, kas attaisnotu Karela prasību pēc steigas. Liela daļa dokumentu attiecās uz Anglijas un Indijas Skaitļotāju korporāciju, Karela darba devēju; tie, dabiski, tiks nogādāti firmas zinātniskajiem darbinie­kiem. Pārējais bija dažādi apcerējumi par eksistenciā- lisma filozofiju, Maslova transakcionismu* un citi darbi. Gandrīz pabeigta grāmata par psihotropo* narkotiku lietošanu.

Man šķita, ka pēdējā nosauktajā darbā esmu atradis kādu pavedienu. Kad abi ar Karelu studējām Upsalā, mēs aizvadījām daudz laika, apspriezdami jautājumus, kas saistīti ar nāves nozīmi, cilvēka apziņas robežām un tā tālāk.