— Vai tikai tu gadījumā neesi viens no Dzelzs Bizes vīriem?
— Kas tā par Dzelzs Bizi?
— Vai tad tu nezini? — brīnījās Arabella. — Dzelzs Bize arī ir jūras laupītāju vadonis. Runā, ka viņam esot dzelzs bize. Es gan nesaprotu, kā tas ir iespējams.
— Un tavs tēvs cīnās ar Dzelzs Bizi par to, kurš stiprāks?
— Pats varenākais jūras laupītāju vadonis visās jūrās ir mans tētis!—Arabella apgalvoja un sarauca uzacis.
— Ja vien viņš mūždien nebūtu tik dusmīgs, — noteica Hasans.
Arabella nopūtās.
— Kā tu uzminēji, ka viņš mūždien ir dusmīgs? — viņa jautāja.
BRIGANTĪNA «LOREIDA»
Uz klāja sāka skanēt satraukti soļi un saucieni.
Arabellas sejā pavīdēja rūpes.
— Iesim paskatīties, kas tur notiek! — viņa aicināja.
Bet Hasans vairs nejaudāja piecelties.
— Izskatās, ka es laikam esmu mazliet noguris, — viņš klusā ba!sī noteica. — Varbūt tu sadabūtu man kaut ko ēdamu?
— Kā tas man pašai neienāca prātā! — iesaucās Arabella. — Tu, protams, jau krietnu laiku neesi ēdis?
— Tā gan, — atzinās Hasans. — Precīzi es tev nevaru pateikt, jo man dienu un nakšu skaits sajuka.
— Tad jau tevi sākumā nedrīkst pārāk sātīgi barot, no tā var nomirt, — lietpratīgi izteicās Arabella.
Viņa atnesa Hasanam no kambīzes bļodiņā nedaudz zupas. Pa to laiku, kamēr Hasans ēda, viņa tēva kajītē sameklēja drēbju lādē apelsīnu krāsas apmetni un zilas samta tupeles, kurām bija augšup pavērsti purngali.