Ar pēkšņu manevru brigantīna mēģināja izvairīties no jūras laupītāju kursa. Tomēr arī laupītāju kuģis tajā pašā mirklī izveicīgi mainīja virzienu un atkal atsāka bēgļu vajāšanu.
Tad uz brigantīnas atvērās sānu lūkas. Arabella zināja, kas tagad notiks. Tūlīt svešais kuģis izšaus zalvi no visiem lielgabaliem, un labākajā gadījumā pāris ložu trāpīs viņu bruņām klāto bortu, kur varbūt paliks daži sīki ieskrambājumi. Šādi nobijušies kuģinieki taču neprot kā nākas šaut. Un, pirms viņi izbailēs pagūs no jauna pielādēt savus lielgabalus, laupītāji jau būs klāt.
Un tā arī notika.
Nodārdēja lielgabalu šāvieni, un laupītāju kuģis viegli nodrebēja, kad lodes žvinkstēdamas skāra tā sānus.
Un tad ar dzelzi apkaltais «Skorpiona» priekšgals brakšķēdams iecirtās brigantīnas bortā. Pirāti taranēja svešo kuģi. Ar lieliem dzelzs āķiem viņi veicīgi nostiprināja «Skorpionu» pie brigantīnas, un, pirms vēl nobijušies kuģinieki spēja attapties, laupītāji pārplūdināja viņu kuģi. Sākās īsa, bet asiņaina cīņa.
Arabella ļoti būtu vēlējusies aizvērt acis, bet viņai vajadzēja uzmanīt tēvu.
Zobens Svina rokās zibēja pašā cīnītāju biežņā virs kravas tilpnes lūkas.