Kapteiņa nebija uz klāja, kad ieraudzījām salu. Izgāzis savu niknumu uz mani, viņš bija nostreipuļojis lejā un droši vien aizmidzis uz grīdas savā kajītē. Faktiski nu komandēja viņa palīgs — kalsenais nerunīgais cilvēks, ko bijām redzējuši pie stūres rata. Acīm redzot, arī viņš ļaunojās uz Montgomeriju. Viņš nepievērsa mums abiem ne mazako uzmanību. Mēs kopā ar viņu ēdām drūmā klusumā, pēc tam kad biju veltīgi mēģinājis uzsākt sarunu. Man arī dūrās acīs, ka matroži tiplam skarbi izturējās pret manu biedru un viņa dzīvniekiem. Atzinu, ka Montgomerijs ļoti noslēpumains attiecībā uz savu ceļa mērķi un to, ko nodomājis darīt ar šiem radījumiem, un es netincināju viņu, kaut arī sajutu aizvien lielāku ziņkāri.
Sarunādamies mēs abi palikām uz kvarterklāja,-līdz debess raiboja vienās zvaigznēs. Nakts bija ļoti klusa, tikai šad un tad atlidoja no dzelteni apgaismotā baka daža skaņa un reizumis dzirdēja kustamies dzīvniekus. Sarāvusies čokurā, puma gulēja, vērojot mūs spīdošām acīm, — melns kamols krātiņa stūrī. Suņi šķita aizmiguši. Montgomerijs izvilka cigārus.
It kā ļaudamies skumīgām atmiņām, viņš runāja par Londonu, pie kam sīki iztaujāja mani, kādas pārmaiņas tur notikušas. Viņš lika noprast, ka mīlējis dzīvi šinī pilsētā, no kuras piepeši atšķirts uz visiem laikiem.
Kā mācēdams tērzēju par šo un to. Pastāvīgi jautu, cik viņš dīvains, un runādams es skatīju viņa savādo, bālo seju, ko palsi apgaismoja kompasmājiņas laterna manā aizmugurē. Pēc tam lūkojos tumsīgajā jūrā — uz to pusi, kur nakts slēpa viņa mazo salu.
Šķita, ka šis cilvēks ieradies no bezgalības tikai izglābt man dzīvību. Nākamajā dienā viņš atstās kuģi un pazudīs no mana redzes loka. Tas viss pat ikdienišķos apstākļos būtu mani vedinājis mazliet padomāt Bet vispirms bija neparasti, ka izglītots cilvēks d^īvo šinī svešajā saliņā, un kur tad vēl viņa īpatnējā bagāža. Es pieķēru sevi atkārtojam kapteiņa jautājumu — ko Montgomerijs gribēja darīt ar šiem dzīvniekiem? Un — kad pirmoreiz ieminējos par tiem — kāpēc viņš izlikās, it kā tie nepiederētu viņam? Turklāt mani dziļi ietekmēja viņa kalpotāja ērmīgums. Šie apstākļi Mont- gomeriju ietina noslēpumainības dūmakā. Tie nodarbināja manu iztēli un gausināja manu valodu.