— Esmu jūsu rokās, — es teicu.
Man nebija ne jausmas, ko nozīmē «uz turieni».
— Esmu gudrojis par to pašu, — Montgomerijs sacīja. — Lai viņš dzīvo manā istabā, tanī tiek pa ārdurvīm …
— Skaidrs, — vecīgais vīrs tūlīt piekrita, palūkodamies uz Montgomeriju, un mēs visi trīs devāmies uz apžogojuma pusi. — Neņemiet ļaunā šādu slepenību, mister Prendik, — jums jāpatur prātā, ka esat nelūgts. Mūsu mazā iestāde glabā dažus noslēpumus, tā patiesībā ir tāda kā Zilbārža istaba. Te īstenībā nav nekā sevišķi briesmīga — normālam cilvēkam. Bet uzreiz … tā kā nepazīstam jūs …
— Bez šaubām, — es teicu. — Es būtu nelga, ja apvainotos par to, ka izturaties ar neuzticību pret mani.
Viņš sašķobīja tikko manāmā smaidā savas biezās lūpas — viņš bija viens no tiem drūmajiem cilvēkiem, kas smaida ar nolaistiem mutes kaktiņiem, — un pa« klanījās par zīmi, ka atzinīgi novērtējis manu padevību. Mēs aizsoļojām garām apžogojuma galvenajai ieejai — masīviem noslēgtiem koka vārtiem, kas bija apkalti ar dzelzi; turpat ārpusē bija salikta barkasas krava. Mēs nonācām līdz stūrim un piegājām pie ma- a zas durvju ailes, ko agrāk netiku ievērojis. Sirmais vīrs izvilka no netīro, zilo svārku kabatas slēdzeņu saišķi, attaisīja šīs durvis un iegāja iekšā. Es pabrīnījos par slēdzenēm un to, cik rūpīgi noslēgta paliek šī vieta arī tad, kad viņš pats tuvumā.
Es sekoju viņam un nokļuvu mazā istaba, kas bija vienkārši, bet diezgan mājīgi iekārtota. Iekšdurvis bija
puspievērtas un veda uz bruģētu pagalmu. Šīs iekšdur- vis Montgomerijs tūlīt aiztaisīja. Telpas tumšākajā stūrī iešķērsām karājās guļamtīkls; jūras pusē bija mazs aizrestots logs bez stikla.
Sirmais vīrs pateica, ka te būšot mans miteklis un es nedrīkstot iet tālāk par iekšdurvīm, ko viņš drošības pēc aizslēgšot no otras puses. Viņš pievērsa manu uzmanību ērtam atpūtas krēslam pie loga un rindai vecu grāmatu uz plaukta gujamtīkla tuvumā, galvenokārt, kā izrādījās, grieķu un latīņu klasiskās literatūras izdevumiem — šinīs valodās es lasu ar grūtībām — un darbiem par hirurģiju. Viņš izgāja no istabas pa ārējām durvīm, kā izsargādamies par jaunu atvērt iekšējās.