— Vai tu no mēness, vai, esi nokritis, svešzemniek? Vai tiešām tev nav zināms, ka vardarbība un netaisnība ir gluži dabiskas parādības, ka mēs, nabaga klerki, sešatā dzīvojam mazā skabūzī, kamēr lielkungam stāv tukša tāda milzu pils ar dārziem, pagalmiem, bumbotavu!
— Tātad pilī ir laukums bumbas spēlei?
— Pie tam lielisks, mīļo draudziņ, lielisks!
— Un Nelas pils ir karaļa Fransuā Pirmā īpašums?
— Protams. Bet ko tu ieteiktu karalim Fransuā Pirmajam darīt ar savu īpašumu?
— Atdot to citiem, ja reiz prevo tur nedzīvo.
— Tad prasi, lai viņš atdod pili tev.
— Un kāpēc gan ne? Vai jums patīk bumbas spēle?
— Ārkārtīgi.
— Tādā gadījumā ielūdzu jūs nākamsvētdien uz vienu partiju.
— Kur?
— Nelas pilī.
— Lai notiek, jūsu augstība karaļa piļu pārvaldnieki Paklau, tev tomēr vajadzētu zināt, kā mani sauc …
Taču svešzemnieks jau bija uzzinājis visu, ko vēlējās zināt, un pārējais viņu tik maz interesēja, ka viņš nedzirdēja ne vārda no visa tā, ko sīki jo sīki klāstīja jaunais paziņa: ka viņu saucot par 2aku Obrī, ka viņš esot students un rakstvedis universitātē un patlaban atgriežoties no Prē-