— Tur ir laukums bumbas spēlei?
— Pat labāks nekā Santakročes laukums Florencē.
— Zvēru pie Bakha, tā ir mana mīļākā spēle, tu taču to zini, Askānio!
— Zinu.. Un turklāt, skolotāj, pils atrodas lieliskā vietā: cik tur daudz gaisa un kāda gaisa — īsta lauku gaisa! Nevis tā kā šajā pretīgajā, appelējušajā kaktā, kur mēs ne saules gaismu neredzam; tur vienā pusē ir Prēoklēra, bet otrajā — Sēna un karalis, jūsu dižais karalis divu -soļu attālumā — savā Luvrā.
— Kam tad pieder šī pasakainā pils?
— Kam? Kam gan citam — karalim!
— Karalim? … Atkārto vēlreiz to, ko tu teici: Nelas pils pieder karalim?
— Tieši tā. Atliek tikai noskaidrot vienu: vai karalis būs ar mieru dāvāt jums šo lielisko īpašumu.
— Kas, karalis? Kā viņu sauc, Askānio?
— Fransuā Pirmais, cik es zinu.
— Tas nozīmē, ka pēc nedēļas Nelas pils būs mana.
— Bet Parīzes prevo tas var sadusmot.
— Kāda man daļa!
-— Bet ja nu viņš negribēs labprātīgi atdot pili?
— Negribēs? Kā mani sauc, Askānio?
— Benvenuto Čellīni, skolotāj.
. — Tas nozīmē — ja augstu cienījamais prevo negribēs labprātīgi atteikties no pils, tad viņu piespiedīs ar varu. Bet nu laiks doties pie miera. Rīt atkal visu pārspriedīsim, jo rīts ir gudrāks par vakaru.