Te gribas piebilst, ka neparedzētā kārtā balti vēl nav izspēlējuši visu savu vēsturisko lomu. Kas zin, varbūt šobrīd viņu loma ir pat svarīgāka nekā senajos laikos, varbūt taisni mūsdienās baltu tautas atlikušie zari kļus par katalizatoriem, lai cilvēce beidzot spētu īsti civilizēties, tas ir, atsacīties no varmāku un bandītu morāles. No šī viedokļa raugoties, O.Ozoliņa pētījums nav ne neticams, ne pārspīlēts. Ja mūsu radu tauta Indijā ir radījusi kosmoloģisku teoriju par cilvēka psihes pilnveidošanos, kāpēc gan lai Tālavā nebūtu attīstījusies mācība par pasaules telpas citām maģiskām likumsakarībām?

Pirms iepazīšanās ar autora tekstu, kā ceļa maizi došu lasītājam vēl līdzi kādu līdz šim vēsturnieku neaplūkotu faktu - Daug - lietuviski nozīmē - daudz, Ava - sanskritā - avots. Daugavas krastu dolomītnogāzes, kad tās vēl bija redzamas visā upes garumā, mitrojās no daudzajiem avotiem.

Jānis Mauliņš

atnaceji no saullēktu puses

Ikviens, kas vēlas iegūt savas tautas vēsturisko gaitu kopainu, meklē atbildi uz jautājumu par tas izcelsmi. Taču prasmīgāks jautātājs pat pec ilgstošiem meklējumiem diezin vai gūs gandarījumu - populārzinātniskajā un mācību literatūrā par savu etnoģenēzi varam izlasīt visai maz un, pie tam, vismaz pussimts gadus vecas atziņas.