koka stumbra dienvidu ziemeļu virzienā un latvju dainās apdziedātās trejas durvis, bijušas pavērstas pret austrumiem, rietumiem un ziemeļiem. Pasaules koks taču aug un zarojas pret ziemeļiem, tamdēļ, izvadot meitas tautās pa trešajām ziemeļu gala durvīm, tika izdarīts maģisks rituāls, kuram bija jāveicina dzimtas, novada vai visas tautas koka augšana un kuplošana zem Saules.

Sie seno baltu pasaules uzskata pamatu pamati ir obligāti jāzin un jāsaprot, ja ir vēlēšanās iedziļināties latviešu tautas vēsturē un uzzināt kaut ko vairāk par tradicionālajiem piļu, karu, tradīciju un apbedījumu aprakstiem. Brāļu tautas lietuviešu, senlaiku noslēpumu kamola šķetinātāji jau ir tikuši līdz savu senču pasaules vārtiem, bet latviešiem līdz tiem vēl jāiet, kamēr nezināšana un laiks nav aizmēzuši nebūtībā to senlaiku mantojumu, ar kuru Latvijas zeme ir visbagātākā.

Vēstures posms, ko pieņemts saukt par mūsu ēru, Vidzemi saista ar baltu un somugru ciltīm. Sakarā ar huņņu iebrukumu 4.g.s. Austrumeiropā, kas izraisīja slāvu spiešanos uz ziemeļrietumiem austrumbaltu zemēs, notika šo cilšu pārvietošanās. Austrumbaltu ciltis ar masīvo, plato seju pārstāv ļoti arhaisku ziemeļeiropeīdās rases atzaru.