Piemēram, Zemgale? nosaukumu skaidro ar zemieni, kas aizņem lielāko tās daļu, taču vietvārdi "zemgale" un "zemgali" ir sastopami ari ārpus Zemgales, kur bijuši seno novadu vai kādu citu zemju gali. 1638.gada zviedru Vidzemes arklu revīzijas dokumentos "Zemgal" uzrādīta tagadējā Valmieras rajonā, apvidu austrumos no Šauļiem. Pēc tā laika muižu un pilsnovadu zemju dalījuma šeit nekāda vērā ņemama robeža nav bijusi .1111 zemes gala jēdziens nosaukumā saglabājies no kāda senāka zemes dalījuma jēdziena. Ja atceramies arī Vidzemē Visagalu, Sakstagalu un vel citus galus, kādi nav retums, tad vēsturiskais skaidrojums Zemgales nosaukumam kā noteiktam areālam (zemes jeb apakšas pusei), pretstatā Augšzemei (augšaii, ir saprotamāks.

Tas pats ir ar Vidzemi. Ģeogrāfiski tā Latvijas vidus daļā nekādi neiekļaujas, toties vidus zemi šeit var saskatīt vairākos aspektos. Bez tam Vidzemes vārds radies laikos, kad par kaut kādas kopējas Latvijas teritoriju nebija vel ne jausmas. Bija tikai dažādas baltu un lībiešu cilšu zemes, kas katra dzīvoja savā pasaulē ar mitoloģisku tās redzējumu.

Vispār pasaules jēdziens senlatviešiem bijis ļoti daudzpusīgs. Tas saistījies gan ar noteiktu savu teritoriju zem Saules, gan ar ļaudīm, kas tur dzivojuši, gan ari ar kosmogoniskiem priekšstatiem, kas aptver visu, ko vien apspīd Saule. Ne tikai baltu, arī citu seno etnosu pirmraksta zīmēs jēdziens "pasaule" bieži apzīmēts ar tādu pašu zīmi kā "gads". Ne jau nejauši daudzos senajos priekšstatos pēc gadalaiku pilna cikla pasaule atgriezās savā pirmatnējā stāvoklī, kad ar īpašiem Jaungada rituāliem t,o no jauna vajadzēja kārtējā laiku cikla.