Aass savā šalcošajā valodā kaut ko teica Esīnai. Viņa izgāja, un pēc brīža ksillā sapulcējās visi komandas locekļi, nepievērsdami ne mazāko uzmanību cilvēkiem, kuri ārpusē bezcerīgi pūlējās viņiem piekļūt.
Augu nakti isi strādāja, nelikdamies ne zinis par mani. Viņi necentās neko slēpt, un es vēroju, kā cita pēc citas tiek savestas kārtībā sarežģītās ierīces, kuru funkcijas un darbības principu velti pūlējos uzminēt.
Lidojums bezgalībā
Kad pār tumšajiem mežu galiem atausa apmācies rīts, ksills bija gatavs lidojumam, taču aplencēji joprojām neatkāpās. Lāgu lāgiem aiz miklajiem koku stumbriem šur tur pazibēja zemnieku stāvi. Šķiet, šī lietainā, nemierīgā nakts viņiem bija pagājusi visai neomulīgi. Arī es jutos pamatīgi noguris un satraukts, jo nezināju, ko iesākt: ja neizdosies izkļūt no ksilla nemanītam, tad mani sagaida bezgalīga pratināšana, iztaujāšana, intervijas un citas nepatikšanas.
Kavēdamies šādās domās, es sapīcis zvilnēju atpūtas krēslā zālē, kur pirmoreiz biju ieraudzījis dzīvu isu. Pēkšņi Aass pieskārās manam plecam:
— Kas noticis? Jau pārāk ilgi no tevis plūst spēcīgi nemiera viļņi.
īsumā paskaidroju, kādā stāvoklī atrodos.
— Mēs itin vienkārši nekavējoties dosimies prom. Izsēdināsim tevi kaut kurtālāk no šejienes, kādā klajā vietā. Esam tev ļoti pateicīgi par brīdinājumu, bet galvenais — par palīdzību, kuru sniedzi mūsu ievainotajiem pēc katastrofas.
Brīdi klusējis, viņš turpināja:
— Mēs nedrīkstam tevi ņemt līdz uz Ellu.
Mūsu likums ir negrozāms: tas liedz stāļies sakaros ar planētām, kur vēl plosās kari. Man loti žēl. Liekas, ka tavā pasaulē blakus augsti attīstītai civilizācijai vēl mīt barbarisms. Mēs atgriezīsimies pie jums vēlāk, kad jūsu cilvēki būs kļuvuši prātīgāki. Varbūt pat ātrāk, ja misliki mūs apdraudēs tā, ka būsim spiesti lauzt visus likumus, un ja līdz tam laikam jūsu cilvēce vēl nebūs pati sevi iznīcinājusi, kā tas notika uz Ephana planētām Auras un Zēna. Kā sauc jūsu planētu?