Mēs viņu tā arī neatradām, un man radās iespaids, ka vietējie indiāņi, kurus mēs iztaujājām, mums tīšām rādīja nepareizu ceļu. Bils teica, ka šis cilvēks ir "gerbero" — ārstniecības augu sa­vācējs un pārdevējs, un ka viņš loti daudz zina par halucinogēno kaktusu — peijoti. Vēl viņš teica, ka man būtu ļoti noderīgi ar viņu satikties. Bils bija mans gids Dienvidrietumos, kad es vācu informā­ciju par ārstniecības augu pielietojumu tradicionālajā indiāņu dzied­niecībā un šo augu paraugus.

Bils piecēlās un piegāja pie vecā vīra, lai sasveicinātos. Indiānis bija vidēja auguma. Viņa sirmie īsie mati mazliet piesedza ausis, tādā veidā vēl vairāk izceļot viņa galvas apaļo formu. Viņš bija ļoti mel­nīgsnējs; dziļās grumbas sejā liecināja par sirmu vecumu, taču viņa ķermenis izskatījās neparasti stiprs un iznesīgs. Kādu bridi viņu vē­roju. Mani pārsteidza viņa apbrīnojami vieglās kustības, kas bija absolūti neraksturīgas vecam cilvēkam.

Bils padeva man zīmi pienākt klāt.

— Viņš ir lāga zēns, — viņš man teica, — taču es nesaprotu, ko viņš saka. Manuprāt, viņa spāņu valoda ir neglābjami piesārņota ar visvisādiem lauku vārdiņiem.

Indiānis palūkojās uz Bilu un pasmaidīja.