—  Kas tad īsti notika? — es vaicāju.

—  Sakateka dejoja! Viņš tevi ieraudzīja, bet tad dejoja.

— Ko viņš ar mani izdarīja? Es sajutu aukstumu, un man viss sāka peldēt acu priekšā.

—Acīmredzot tu viņam nepatiki, un viņš tevi apstādināja, ieme­tot tev ar vārdu (tossing a word).

—  Kā gan viņš to varēja izdarīt? — es neticīgi iesaucos.

—  Ļoti vienkārši—viņš apstādināja tevi ar gribu.

—  Ko tu teici?

—  Viņš apstādināja tevi ar savu gribu.

Šis paskaidrojums mani neapmierināja, jo šķita absolūti bezjē­dzīgs. Centos iztaujāt viņu tālāk, bet tas neieviesa nekādu skaidrību.

Acīmredzot šo gadījumu — gluži tāpat kā jebkuru citu gadīju­mu svešā saprātīgu interpretāciju sistēmā—var izskaidrot vai sa­prast tikai šai sistēmai atbilstošu jēdzienisko vienību valodā. Tāpēc šī grāmata ir reportāža, un to jālasa kā reportāžu. Es neizpratu sistē­mu, kuru aprakstīju, un tādēļ arī nepretendēju ne uz ko citu, kā vienīgi uz godīgu atskaiti par to. Šai sakarā centos stingri ievērot fenomenoloģisko metodi un aplūkot maģiju kā parādību, ar kuru man bija lemts saskarties. Es aprakstīju to, ko uztvēru, cenšoties izvairīties no jebkādiem spriedumiem.

Pirmā daļa

Sagatavošanās „redzēšanai”