—  Gaismas diegus?

—  Jā. Baltam tīmeklim līdzīgi diegi. Ļoti tievas šķiedras, kas iet pa riņķi no galvas uz nabu. Cilvēks tad izskatās kā ola no riņķveidīgi plūstošām šķiedrām. Bet viņa rokas un kājas līdzinās spīdīgiem, uz visām pusēm izspūrušiem sariem.

—  Un tā izskatās katrs no mums?

—  Jā, katrs. Turklāt cilvēks ir saistīts ar visu pārējo, — taču nevis ar roku un kāju starpniecību, bet ar garu šķiedru kūli, kas iziet no vēdera centra. Šīs šķiedras savieno cilvēku ar visu esošo, sagla­bā viņa līdzsvaru, nodrošina stabilitāti. Vispār jau tu pats kādreiz varēsi ieraudzīt, ka cilvēks ir spīdoša ola, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ubags vai karalis, un tur nekādā veidā neko nevar izmainīt. Ko gan var izmainīt šajā spīdošajā olā? Ko?

2

Mana vizīte pie dona Huana aizsākajaunu ciklu. Manas izjūtas bez īpašas piepūles atgriezās savā vecajā gultnē — atkal pilnā mērā izbaudīju viņa dramatisma un humora izjūtu, novērtēju viņa iecietību pret mani un sapratu, ka man nepieciešams apmeklēt viņu pēc ie­spējas biežāk. Neredzēt donu Huanu, tas patiešām man bija liels zaudējums; turklāt es gribēju ar viņu pārrunāt dažas mani ļoti intere­sējošas problēmas.