Tu domā, dažreiz tādā vietā var atrast kādu dzīv­nieku?

Jā, seri

Patiešām?

Patiešām gan.

- Tu melo, bušmen, — es atteicu, izlikdamies dus­mīgs. — Tai ciemā tu gribi apstāties, lai dabūtu iedzert alu. Tā ir?

Nūja! Tā ir gan, — šoferis smaidīdams atzinās, bet dažreiz, masa, tur varēt atrast arī medījums.

labs ir, uz īsu laiciņu varam tur apstāties.

Ja, ja, ser, — šoferis dedzīgi piekrita un traucās ar iiiasiim pa nogāzi leja uz ciemu.

Lielās biidas ar konusveidīgiem salmu jumtiem bija glīti sagrupējušās ap nelielu, apaļu laukumu, ko noēnoja jauni eikaliptu koki. Sajā laukumā atradās tirgus; zem slaidajiem kokiem raibajā gaismas un ēnu mozaīkā tir­gotāji bija izlikuši zemē preces, katrs uz sava maza lau­kumiņa, un ap viņiem drūzmējās ciemnieki, plātīdamies ar rokām, pļāpādami un kaulēdamies. Pārdošanai izlik­tās preces bija ļoti dažādas, dažkārt pilnīgi nesaderīgas. Tur bija saldūdens sami, dūmos kūpināti, uzdurti uz īsiem iesmiem. Dzīvas šīs zivis izskatās nepievilcīgas, bet nožāvētas, dūmos nomelnējušas, atgādina atbaidošā dejā sagriezušās mazas burvju lelles ar velnišķīgiem viepļiem. Tur bija lieli audumu baķi, daži no tiem spilgti apdrukāti, — šādus audumus afrikāņi ļoti iecienījuši, un tie tiek ievesti no Anglijas. Tomēr biezās un mīkstās paš­austās drānas izskatījās gaumīgākas par ievestajām.