Starp spilgto audumu kaudzēm juku jukām rēgojās vis­dažādākās preces: olas, bambusa grozi ar cāļiem, zaļie pipari, kāposti, kartupeļi, cukurniedres, prāvas asiņainas gaļas šķēles, tīri izķīķētas, auklās pakārtas lielas niedru žurkas, māla podi un niedru grozi, eroco koka krēsli, adatas, šaujampulveris, alus, putnu slazdi, mango augļi, klizmu trauki, citroni, iezemiešu apavi, glītas no rafijas šķiedrām izpītas somas, naglas, krami, karbīds un rīcineļļa, lāpstas un leoparda ādas, drēbes kurpes ar gumijas zolēm, filca cepures, kalabaši ar palmu vīnu un petrolejas kannas, pilnas ar palmu vīnu un zemes­riekstu eļļu.

Tirgus apmeklētāji bija tikpat dažādi un neparasti kā pārdošanai izliktās preces: hausa cilts vīri, ģērbu­šies žilbinoši baltās drānās, mazām, baltām micītēm galvā; vietējo cilšu virsaiši daudzkrāsainos tērpos un grezni izrotātās cepurēs ar pušķiem; tālo kalnu ciematu pagāni — vīri asi novīlētiem zobiem, tetovētām sejām — gandrīz pilnīgi kaili, vienīgi ap gurniem apsējušies netīru ādas sloksni. Sai burzmā nabadzīgie kalnieši sa­jutās apmēram tāpat kā mēs ļaužu pilnā galvaspilsētas ielā, un tirgus, iespējams, viņiem bija galvenā un lie­lākā izprieca vesela gada laikā. Viņi dedzīgi strīdējās, vicinādami rokas, cits citu grūstīdami,