tupties un blenzt tevī ar nievājošu nožēlu, tad gan liekas — tavā priekšā ir uzpūtīgākais radījums pasaulē.
Abi mani sauslapas krupji tupēja groza dibenā viens otram blakus uz svaigas zāles kušķa un nicinoši vērās manī. Es pagāzu groziņu uz sāniem, viņi gāzelēdamies cienīgā gaitā izčāpoja uz grīdas, turklāt izskatījās tik sašutuši kā lordmēru pāris, kas nejauši ticis ieslēgts publiskā tualetes telpā. Krupji pagājās pa istabas grīdu kādus trīs soļus, tad, acīmredzot noguruši no piepūles, attupās un norīstījās. Viņi mani cieši vēroja kādas desmit minūtes, un likās, ka abi jūt pret mani arvien pieaugošu riebumu. Viens krupis attālinājās un beidzot attupās pie galda kājas, laikam maldīgi noturēdams to par koka stumbru. Otrs turpināja glūnēt manī un pēc ilgākām pārdomām ļāva nojaust, ko es viņa acīs esmu vērts; viņam sametās nelabi, — viņš izvēma pus- sagremotu sienāzi un divus naktstauriņus. Tad viņš veltīja man aizvainotu, pārmetošu skatienu un nolīda zem galda pie sava biedra.
Tā kā man nebija krupjiem piemērota krātiņa, abi sauslapas krupji pirmās dienas pavadīja ieslēgti manā guļamistabā, kur viņi domīgi čāpoja pa grīdu vai arī tupēja tādā kā transa stāvoklī zem manas gultas; vērot abu krupju izturēšanos man likās bezgala interesanti.