Niedru žurka gulēja, iepinusies tīklā, viņa briesmīgi trīcēja, laiku pa laikam sarāvās un palēcās gaisā, izmisīgi iespiegdamās. Toreiz es par to ļoti uztraucos, jo man likās — tūlīt šo radījumu ķers sirdstrieka. Tikai vē­lāk, kad biju labāk iepazinis niedru žurkas, uzzināju, ka histērija pavada jebkuru neparastu piedzīvojumu viņu dzīvē, un, kā rādās, šie dzīvnieki ar to cenšas iebiedēt vai samulsināt ienaidnieku. īstenībā niedru žurkas nav sevišķi bailīgas, tās bez vilcināšanās iecērt jūsu delnā savus asos priekšzobus, ja jūs aizmirstat piesardzību.

Es turējos pienācīgā attālumā no saķertās žur­kas, kamēr man pievienojās mednieki, tad mēs visi devāmies pie tīkla un izņēmām medījumu.

Kad mēs pūlējāmies žurku iedabūt izturīgajā maisā, zvēriņš manās rokās strauji salēcās, es viņu saspiedu ciešāk un, sev par lielu brīnumu, ieraudzīju, ka man pirkstos palikuši lieli kušķi žurkas vilnas.

Beidzot žurka bija droši ievietota maisā, es apsēdos un apskatīju vilnu, ko ar savu tvērienu biju norāvis no viņas tuklā ķermeņa; vilna bija ļoti gara un bieza, līdzīga raupj-iem sariem; jādomā, ka tā iestiprināta dzīvnieka ādā tik vaļīgi, ka pie mazākā pieskāriena nāk ārā veselām riekšavām. Reiz izrauta, vilna ataug ļoti lēni, un, tā kā kaila niedru žurka it nemaz nav skaista, tad ar viņu jāapietas ļoti uzmanīgi.