Vispirms mēs gājām meklēt vāveri, — tās bija ļoti veiksmīgas medības, jo es iepriekš visu biju paredzējis un izplānojis, tā ka pēdējā minūtē neradās nekādi kavēkļi un aizķeršanās.
Steindžera vāvere Kamerūnā sastopama samērā bieži, bet agrāk es to tiku medījis Mamfes baseina biezajā mežā. Tur vāvere uzturas milzīgo koku pašos augstākajos zaros (šais saulainajos augstumos ir papilnam augļu, ar kuriem tā barojas) un tikai retumis nonāk zemē. Tāpēc noķert to ir gandrīz neiespējami. Vēlāk es tomēr atklāju, ka šis dzīvnieks atrodams arī zālainajos klajumos, kur tas nereti uzturas nelielos mežiņos un birztalās upju krastos un diezgan ilgu laiku pavada uz zemes zālē, meklēdams barību. Es atskārtu, ka nu ir radusies laba izdevība noķert Steindžera vāveri. Parādīju Bafutas pēddziņiem vāveres attēlus, — viņi to uzreiz pazina un, priecīgi klaigādami, apgalvoja, ka zinot, kur to var atrast. Izjautājot viņus, es pārliecinājos, ka mednieki labi pazīst šīs vāveres paradumus, jo bieži to medījuši.
Izrādījās, ka Steindžera vāveres dzīvo kādā mazā kalnu mežiņā; rīta agrumā vai vakarā tās uzdrošinās nokāpt no kokiem, lai zālē sameklētu barību. Tieši tad, kā apgalvoja Bafutas pēcfdziņi, ir īstais laiks vāveru gūstīšanai. Vēl es apjautājos, kā vāveres pavada nakti.