Līdzīgs priekšstats vis­pār ir aplams, jo skaņu platē atbalsotā cīņa taču nemaz nav reāla cīņa. Zinādams, ko tas maksā, varu sacīt, ka mani pūliņi nepastāvēja tikai iztēlē. Deter- minisms vienkārši runā par pavisam ko citu — spēkiem, ar kuriem operē fiziska aplēse, šeit nav ne­kādas nozīmes, tāpat kā noziegumu neattaisno tā pār- tulkojums atomu varbūtības amplitūdu valodā.

Vienā ziņā Jovitam neapšaubāmi bija taisnība: es allaž esmu meklējis grūtības. Situācijas, kurās es būtu varējis ļaut izpausties savam iedzimtajam ļau­numam, es parasti atmetu, jo negribēju iet pa vieg­lāko ceļu. Lai cik dīvaini un pat bezjēdzīgi tas neiz­klausītos, es pārvarēju savu noslieksmi uz ļauno ne tāpēc, ka labo es uzskatītu par augstāku vērtību, bet tieši šādā veidā rīkojos tālab, ka tad es visā pilnībā izjutu ļaunā klātieni. Man svarīga bija piepūles aplēse, kurai ar morālitātes aritmētiku nav itin nekā kopēja. Tādēļ es, patiesību sakot, nezinu, kas ar mani būtu noticis, ja tieksme darīt tikai labo būtu tieši manas iedabas pirmā iedzimtā pazīme. Prātojumiem, kuru mērķis, laužot loģikas likumus, tvert sevi citādā izveidā nekā mums dotā, parasti lemts ātri sabrukt.