Es vienīgi izklāstīju gluži personiskus apsvērumus, tikai paša vajadzībām izstrādāto stratēģiju, kura, starp citu, manī neko nav grozījusi. Tāpat kā agrāk, dzirdot par citam atgadījušos nelaimi, mana pirmā reakcija ir apmierinātības uzdzirkstījums, un es vairs nemē­ģinu pat to nomākt, jo zinu, ka nepiekļūšu tai vietai, kurā ieperinājušās šīs nejēdzīgās irgas. Tomēr es atbildu ar pretestību un rīkojos pats sev par spīti, tāpēc ka manos spēkos ir to darīt.

Ja mans nodoms būtu patiesi uzrakstīt savu bio­grāfiju, kura pretēji manā grāmatu plauktā izvietota­jiem sējumiem izrādītos par antibiogrāfiju, man neva­jadzētu taisnoties par šeit izsacīto atzīšanos. Bet mans mērķis ir cits. Notikums, kuru šeit aprakstu, iezīmīgs ar to, ka cilvēce sadūrās ar kaut ko tādu, ko mūsu dzimumam svešas būtnes bija raidījušas zvaig­žņu tumsā. Šī vēsturē pirmreizējā situācija bija, šķiet, pietiekami svarīga, lai es izjustu nepieciešamību sīkāk, nekā to pieļauj konvencionālās normas, parā­dīt — kas īsti šajā saskarē pārstāvēja mūs. Jo vairāk tālab, ka ne ar manu ģenialitāti, ne ar matemātiku nepietika, lai šī saskare dotu nesaindētus augļus.

1.

Par Projektu Balss no Debesīm uzrakstīta milzīgi plaša literatūra, daudz plašāka un daudzveidīgāka nekā par Manhetenas projektu.