Pēc tā publicēšanas Ameriku un visu pasauli pārpludināja tik bagātīga rakstu, apcerējumu un monogrāfiju straume, ka to bibliogrāfija vien veido varenu sējumu veselas enci­klopēdijas biezumā. Šā Projekta oficiālo versiju sniedz Beiloina ziņojums, ko Amerikāņu Bibliotēka vēlāk izdeva desmit miljonos eksemplāru, bet tā kvinte­sence atrodama Amerikas enciklopēdijas astotajā sējumā. Par Projektu rakstīja arī citi, kuri tā realizē­šanā ieņēma vadošus posteņus, piemēram, S. Rapa- ports (The First Case of Interstellar Commutiica- tioti[4]), v. dilis (masters voice — / was there[5]) vai d. protero (mavo project — physical aspects***). Šis pēdējais darbs, kuru uzrakstījis mans tagad jau mirušais draugs, pieder pie visizsmeļošākajiem, lai gan patiesībā tas ieskaitāms speciālajā literatūrā, kas rodas, pētījumu objektu definitīvi norobežojot no pētnieka personības.

Vēsturisko apcerējumu ir pārāk daudz, lai tos būtu iespējams uzskaitīt. Par monumentālu uzskatāms profesionālā zinātnes vēsturnieka Viljama Endžersa darbs (Chronicle of 749 Days[6]). tas mani pār­steidza ar savu precizitāti, jo Endžerss bija sameklē­jis visus Projekta bijušos līdzstrādniekus un sniedza viņu uzskatu kompilāciju, taču es šo darbu nekad netiku izlasījis līdz galam — tas man šķita tikpat neiespējami kā telefona abonentu grāmatas lasī­šana.

Atsevišķi izdalāmas grāmatas, kurām nav fakto- grāfisks, bet gan skaidrojošs raksturs — sākot no filozofiskā un teoloģiskā līdz pat psihiatriskajam aspektam.