— Un arvien viņš pieminēja sāļo ezeru, kas ir tik liels kā debesis, un zemi, kas ir zem saules un kur nav sniega, — Zilla piebilda.

— Un allaž viņš sacīja: «Kad man būs pilns vīra spēks, es došos ceļā un paskatīšos pats, vai patiesu valodu runājis Jamikans,» — Ebitss atteica.

— Bet nebija ceļa, pa kuru nokļūt baltā cilvēka zemē,— Zilla sacīja.

— Vai tad viņš neaizbrauca lejup līdz pat sāļajam ezeram, kas ir tik liels kā debesis? — Ebitss atjautāja.

— Bet tur viņam nebija ceja, pa kuru nokļūt pāri sāļajam ezeram, — Zilla attrauca.

— To var tikai baltā cilvēka ugunslaivā, kas taisīta no dzelzs un ir lielāka par divdesmit Jukonas tvaikoņiem, — Ebitss teica. Viņš nikni pablenza Zillā, kuras sažuvušās lūpas no jauna grasījās vērties runāšanai, un tā piespieda viņu klusēt. — Bet baltais cilvēks neļāva viņam braukt pāri sāļajam ezeram ugunslaivā, un viņš atkal atgriezās mājās sēdēt pie pavarda un salkt pēc zemes, kas ir zem saules un kur nav sniega.

— Tomēr sāļajā ezera viņš redzēja to dzelzs uguns- laivu, kura negrimst, — nenomierināmā Zilla izsaucās.

— Jā, — Ebitss piekrita, — un viņš redzēja, ka Jamikans stāstījis patiesību par to, ko skatījis. — Bet Bi- daršikam nebija ceļa, pa kuru nokļūt baltā cilvēka zemē zem saules, un viņš nu kļuva pavisam slims un nevarīgs kā sirmgalvis un nekustēja nost no pavarda. Viņš vairs nedevās projām, lai medītu zvērus …

— Un neēda vairs gaļu, ko nolika viņam priekšā, — Zilla atkal iejaucas. — Viņš tikai mēdza pakratīt galvu un teikt: «Man kārojas ēst vienīgi baltā cilvēka ēdienu un nobaroties resnam gluži tapat ka Jamikanam.»

— Viņš neēda gaļu, — Ebitss trauca talak. — Un Bi- daršika slimība auga augumā, līdz pēdīgi es jau domāju, ka viņš mirs. Šī slimība mita nevis miesā, bet galvā. Šī slimība cēlās 110 ilgošanās. Es, Ebitss, kas esmu viņa tēvs, domāju ilgi un daudz. Vairāk dēlu man nav, un es negribu, ka Bidaršiks mirst. Viņa slimība atrodas galvā, un ir tikai viens ceļš kā to izdziedēt. Bidaršikam jādodas ceļojumā pāri ezeram, kas ir tik liels kā debesis, uz to zemi, kur nav sniega, citādi viņš mirs. Es domāju ļoti Ilgi un ļoti daudz, un tad es saskatīju ceļu, pa kuru Bidaršikam jāiet.