Visā ciematā nu ir lielas bēdas. Mēs ļoti baidāmies, ka mums būs jādod milzīga atlīdzība balta cilvēka ciltij, un paslēpjam savas segas un zvērādas, un visas savas bagātības, lai izskatītos, ka esam nabaga ļautiņi un varam dot tikai nelielu atlīdzību. Pēc ilga laika ierodas baltie cilvēki. Tie ir balto cilvēku zaldāti, un tie aizved Jarau kanu sev līdzi. Viņa māte gauži vaimanā un kaisa pelnus matos, jo zina, ka nu Jamikans ir pagalam. Un visf ciematā zina, ka Jamikans pagalam, un ir laimīgi, Ica nav prasīta nekāda atlīdzība.

Tas notiek pavasari, kad ledus upē izgājis. Paiet viens gads, paiet divi gadi. Atkal ir pavasaris un ledus upē izgājis. Un tad Jamikans, kas taču ir pagalam, atgriežas pie mums; un viņš nemaz nav pagalam, bet ir nobarojies resns, un nu mēs zinām, ka viņš gulējis siltumā un viņam bijis diezgan ko ēst. Viņam daudz skaistu drēbju, un viņš ir gluži ka baltais cilvēks, un viņš savācis lielu gudrību, tā ka drīz vien kļūst par ciemata virsaiti.

Un dīvainas lietas viņš zina stāstīt par baltā cilvēka ceļu, jo daudz ko redzējis no baltā cilvēka dzīves un tālu ceļojis pa baltā cilvēka zemi. Vispirms balto cilvēku zaldāti aizveduši viņu tālu, tālu lejup pa upi. Viņi to veduši visu upes ceļu līdz pat galam, kur tā ietek ezerā, kas ir lielāks par visu zemi un tik liels kā debesis. Es nemaz nezināju, ka Jukona ir tik liela upe, bet Jamikans to ska tījis pats savām acīm. Man ne prātā nenāca, ka ir tādi ezers, kas lielāks par visu zemi un tik liels kā debesis, bet Jamikans ir to redzējis. Un vēl viņš man stāstīja, ka šā ezera ūdeņi esot sāļi, tas ir ļoti dīvaini un nekādi nav izprotams.

Bet Baltais Cilvēks jau pats zina visus šos brīnumus, tādēļ nemocīšu viņu, stāstot par tiem. Gribu tikai pastāstīt, kas notika ar Jamikanu. Baltais cilvēks dod Jamikanam daudz garda ēdiena. Visu laiku Jamikans ēd vienā ēšanāļ un visu laiku ēdamā ir daudz vairāk, nekā var apēst. Baltais cilvēks dzīvo zem pašas saules, tā teica Jamikans, tur ir ļoti silts un dzīvnieki klāti vienīgi ar spalvu, bet kažokādu tiem nav, un visi zaļie augi izaug lieli un kupli un top par miltiem, par pupām, par kartupeļiem. Un tur, zem saules, nekad nav bada. Tur allaž ēdamā papilnam. Es nezinu. Jamikans tā teica.