Bet trešajā vagonā no lokomotīves, kupejā ar sēdek­ļiem svītrotos pārvalkos, pieklājīgi un iztapīgi smaidī­dams, iepretī vācu leitnantam sēdēja Tālbergs un ru­nāja vāciski.

— O, ja, — laiku pa laikam novilka resnais leitnants un košļāja cigāru.

Kad leitnants aizmiga, durvis uz visām kupejām tika aizvērtas un siltajā un žilbinoši gaišajā vagonā kļuva dzirdama monotonā riteņu klaboņa, Tālbergs izgāja gaitenī, atbīdīja bālgano aizkaru ar caurspīdīgajiem burtiem «D. — R. dz. c.» un ilgi skatījās tumsā. Tur juku jukām lēkāja dzirksteles, virpuļoja sniegs, bet lokomo­tīve rāva vilcienu uz priekšu un arvien iekaucās tik draudīgi, tik nejauki, ka pat Tālbergu pārņēma satrau­kums.

Šajā nakts stundā apakšstāvā, namīpašnieka inženiera Vasilija Ivanoviča Lisoviča dzīvoklī, valdīja pilnīgs klusums, un to lāgiem iztraucēja vienīgi pele mazajā ēdamistabā. Pele bufetē uzmācīgi un lietišķi grauza un grauza vecu siera garoziņu, lādēdama inženiera lau­lātās draudzenes Vandas Mihailovnas skopulību. No­lādētā. Kaulainā un greizsirdīgā Vanda gulēja ciešā miegā vēsā un drēgnā dzīvokļa tumšajā guļamistabiņā. Pats inženieris turpretī bija nomodā un atradās savā mēbelēm pieblīvētajā, grāmatām piebāztajā un tieši tā­dēļ ārkārtīgi mājīgajā kabinetiņā ar aizvilktiem logu aizkariem. Stāvlampa, veidota kā ēģiptiešu princese, kas slēpās zem zaļa, ziediem rotāta kupola, piešķīra visai istabai maigu un noslēpumainu pievilcību, un no­slēpumains šķita arī pats inženieris dziļajā ādas krēslā. Nedrošo laiku noslēpumainība un divdabība vispirms izpaudās apstāklī, ka cilvēks krēslā nemaz nebija Vasi- lijs Ivanovičs Lisovičs, bet gan Vasilisa… Pareizāk sakot, viņš pats gan sevi dēvēja par Lisoviču, daudzi cilvēki, ar kuriem viņam bija saskare, uzrunāja viņu par Vasiliju Ivanoviču, taču vienīgi sastopot vaigu vaigā. Toties aiz muguras, runājot trešajā personā, ne­viens inženieri nedēvēja citādi kā par Vasilisu. Šis pa­radums ieviesās tādēļ, ka namīpašnieks kopš 1918. gada janvāra, kad pilsētā acīm redzami sāka risināties dī­vaini notikumi, sagrozīja savu skaidro parakstu un bailēs no kaut kādas atbildības nākotnē nepārprotamā «V. Lisovičs» vietā anketās, izziņās, apliecībās, orderos un kartītēs sāka rakstīt «Vas. Lis.».