Pa to laiku Bills bija atcerējies šauteni. Taču tā bija iespīlēta zem apgāztajām nartām, un, kad pēdīgi viņš ar Henrija palīdzību bija vezumu pacēlis, Vienausis ar vilcēni jau atradās pārāk tuvu kopā un atstatums bija pārāk liels, lai riskētu šaut.
Par vēlu Vienausis atskārta savu kļūdu. Abi vīrieši, vēl nesaskatīdami tam iemesla, redzēja suni apcērtamies, lai joņotu atpakaļ pie viņiem. Tikai pēc tam viņi ieraudzīja, ka, nogriežot sunim atkāpšanos, taisnā leņķī pretī tā ceļam sniega klajumā izdrāžas kāds ducis kārnu, pelēku vilku. Tai pašā mirklī arī vilcenes rotaļīgā vilināšana izbeidzās. Ierēkdamās viņa metās Vienausim virsū. Suns ar pleca kustību pasvieda vilcēni nost, tad, redzēdams, ka taisnais ceļš nogriezts, mainīja virzienu, cerēdams sasniegt nartas ar līkumu. No meža ik brīdi bira ārā arvien jauni un jauni vilki un pievienojās vajātājiem. Vilcene turējās lēciena attālumā aiz Vicnauša un neatpalika ne par soli.
— Kur tu iesi? — Henrijs pēkšņi noprasīja, uzlikdams roku biedram uz pleca.
Bills nokratīja viņa roku.
— Es to nevaru izturēt, — viņš teica. — Ja vien spēšu ko darīt, tiem vairs nedabūt nevienu pašu no musu suņiem.
Ar šauteni rokā viņš iespraucas krumaja, kas stiepās gar takas malu. Viņa nolūks bija skaidri uzminams. Pieņemdams nartas par centru lokam, kādu meta Vienausis,
Bills bija nolēmis šķērsot ša apļa līniju vietā, līdz kurai vajātāji vēl nebija nonākuši. Ar ieroci rokā — pie tam gaišā dienas laikā — viņam varēja arī laimēties aizbiedēt vilkus un izglābt suni.
— Pielūko, Bili! — Henrijs nosauca pakaļ. — Esi uzmanīgs! Neriskē!
Henrijs apsēdās uz nartām un sāka vērot. Cits nekas viņam neatlika. Bills jau bija izzudis skatienam; tikai šad tad varēja pamanīt Vienausi, kas parādījās un pazuda starp krūmiem un izkaisītajiem egļu puduriem. Henrijs sprieda, ka tam nav nekādu cerību izglābties. Suns labi saprata stāvokļa bīstamību, taču viņš skrēja pa loka ārējo malu, kamēr vilku bars joņoja pa iekšējo — mazāko apli. Velti cerēt, ka Vienausis varētu tiktāl aizsteigties priekšā vajātājiem, lai spētu šķērsot viņu skrienamo apli un sasniegt nartas.