Meilmuts Kids ķērās pie darba, klausīdamies Meisona murgos, kurš atkal bija Tenesijā, ielaidās plašās pārrunās un sīvi strīdējās ar jaunības draugiem.
Izmantodams tuvējās priedes, Meilmuts Kids strādāja ātri, bet Rute vēroja, ka viņš ierīko kaut ko līdzīgu slēptuvei, kur mednieki glabā krājumus, lai pasargātu tos no meža dzīvniekiem un suņiem. Viņš nolieca divu priedīšu galotnes vienotrai pretī gandrīz līdz zemei un piesēja ar briežādas siksnām. Tad, ar pātagas sitieniem piespiedis suņus nomierināties, iejūdza tos divās nartās un sakrāva tajās visu, atstājot tikai ādas, kurās bija satīts Meisons. Meilmuts Kids savīkstīja un sasēja viņu vēl ciešāk, bet siksnu galus piestiprināja pie priežu virsotnēm. Mednieku naža grieziens atbrīvos priedes, tās izsliesies un pacels ķermeni augstu gaisā.
Rute bija uzklausījusi vīra pēdējo gribu un padevās bez ierunām. Nabadzīte jau agri bija mācījusies paklausīt. Vēl bērns būdama, viņa līdz ar visām savas cilts sievietēm bija klausījusi visas radības kungam, jo sievietei neklājās runāt pretī viņam. Kids nemēģināja novērst sāpju uzliesmojumu, kad Rute noskūpstīja vīru, — viņas pašas cilts ļaudis nepazīst tāda paraduma, — tad Kids aizveda viņu pie priekšējām nartām un palīdzēja piestiprināt slēpes.