Negaidītais uzbrukums, turklāt vēl šādā ietērpā, nobiedēja zvēru ne pa jokam — viņš joza, cik spēka, uz priekšu, zirga līķis atlobījās un nokrita — ko jūs domājiet! — zirga vietā aizjūgā joņoja vilks! Es savukārt nemitējos viņam uzdot ar pātagu, un tā mēs aulekšiem, gluži pretēji, nekā bijām gaidījuši, sveiki un veseli ieradāmies Sankt-Pēterburgā par lielu pārsteigumu visiem iedzīvotājiem.

Es negribu jūs, mani kungi, garlaikot ar tērgāšanu par Krievzemes lieliskās galvaspilsētas pārvaldīšanas formu, mākslu, zinātni un citām savdabībām, vēl jo mazāk jūs aizkavēt ar valodām par augstākās sabiedrī­bas intrigām, jautrām dēkām un parašām, kad namamāte sagaida viesi ar šņabja glāzi un buču. Es tiecos drīzāk jūsu uzmanību saistīt kaut kam lielākam un cildenākam, proti, zirgiem un suņiem, ar kuriem vienmēr esmu bijis draugos, tad vēl lapsām, vilkiem un lāčiem, kuri, tāpat kā arī citi medījumi, Krievijā ir tik lielā pārpilnībā kā nevienā citā pasaules malā.

Tā kā pagāja zināms laiks, iekams mani paguva ieskaitīt armijā, man atlika vairāki brīvi mēneši, kurus, tāpat kā naudu, varēju šķiest pēc pati­kas un vēlēšanās visdižciltīgākajā veidā. Daža laba nakts tika aizvadīta kāršu spēlē un ne mazums nakšu, pildot un saskandinot kausus.