gadā. Sim mil­zīgajam īpašumam nav zināms neviens manti­nieks, tāpēc Agras tiesa un Deli Augstākā tiesa nolēma to pārdot ūtrupē. Ņemot vērā vietējo va­ras iestāžu lūgumu, kuras rīkojas valdības vārdā, mums ir gods lūgt Karaliskās Padomes lordus apstiprināt šos tiesas lēmumus utt., utt.» Sekoja paraksti.

Agras un Deli tiesu sprieduma apstiprinātās kopijas, pārdošanas akti, rīkojums noguldīt ka­pitālu Anglijas bankā, vēstījums par Lanževola mantinieku meklēšanu Francijā un vesela kaudze šāda veida dokumentu drīz vien izkliedēja dok­tora Sarrazena pēdējās šaubas. Viņš tik tiešām bija «tuvākais radinieks» un begumas Gokolas vienīgais likumīgais mantinieks. No bankas pa­grabos noguldītajiem piecsimt divdesmit septiņiem miljoniem viņu šķīra tikai formāls lēmums, kura pamatojumam pietiks ar dzimšanas un miršanas apliecību uzrādīšanu!

Tik negaidīta bagātība varētu satricināt visrā­māko prāta cilvēku, un arī lāga dakteris nespēja pretoties zināmam satraukumam. Taču šis satrau­kums bija īslaicīgs un izpaudās vienīgi tā, ka doktors Sarrazens dažas minūtes ašiem soļiem staigāja pa istabu šurp un turp. Tad viņš apval­dīja sevi, pārmezdams pats sev neilgo drudžai- nību kā nepiedodamu vājumu, un, atlaidies at­zveltnī, palika labu laiku nogrimis dziļās pārdo­mās.

Pēc tam pēkšņi viņš atsāka staigāt uz priekšu un atpakaļ, bet šoreiz viņa acis priecīgi mirdzēja un bija redzams, ka viņā raisās kāda augstsirdīga un cēla doma. Viņš to uztvēra, pārcilāja, loloja un beidzot pieņēma noteiktu lēmumu.