Pēc miera noslēgšanas abi studenti atsāka mācības un apmetās divās mēbelētās blakusistabās vienkāršā savrupmājā netālu no skolas. Francijas nelaimes, Elzasas un Lotringas atdalīšana dziļi ietekmēja Marselu, un viņa raksturs ieguva īsti vīrišķīgu briedumu.
— Franču jaunatnes uzdevums, — viņš sacīja, — ir izlabot savu tēvu kļūdas, un tas panākams vienīgi ar darbu.
Katru rītu jau pulksten piecos Marsels bija kājās un piespieda celties arī Oktāvu. Viņi kopā mācījās, un arī pēc lekcijām Marsels neatkāpās no Oktāva ne soli. Atgriezušies no skolas, viņi atkal ķērās pie darba, laiku pa laikam atļaudamies tikai īsu atelpas brīdi, lai izsmēķētu pīpi vai izdzertu tasi kafijas. Gulēt viņi gāja desmitos ar zinību pilnām smadzenēm un mierīgu sirdi. Reizumis kāda biljarda partija, vērtīga teātra izrāde, retumis labs koncerts konservatorijas zālē, neilga izjāde vai pastaiga Verjēras mežā, divreiz nedēļā paukošanās vai boksa treniņš — tāda bija viņu izklaidēšanās. Dažkārt Oktāvs mēģināja sacelties pret šo režīmu, viņu vilināja vieglākas izpriecas. Sad tad viņš ieminējās, ka vajadzētu apciemot Aristidu Lerū, kas «mācījās tiesību zinātnes» Svētā Miķeļa krodziņā. Taču Marsels tik asi izsmēja tādas iedomas, ka Oktāvs parasti atteicās no tām.