Pēc miera noslēgšanas abi studenti atsāka mā­cības un apmetās divās mēbelētās blakusistabās vienkāršā savrupmājā netālu no skolas. Francijas nelaimes, Elzasas un Lotringas atdalīšana dziļi ietekmēja Marselu, un viņa raksturs ieguva īsti vīrišķīgu briedumu.

— Franču jaunatnes uzdevums, — viņš sacīja, — ir izlabot savu tēvu kļūdas, un tas panākams vienīgi ar darbu.

Katru rītu jau pulksten piecos Marsels bija kā­jās un piespieda celties arī Oktāvu. Viņi kopā mācījās, un arī pēc lekcijām Marsels neatkāpās no Oktāva ne soli. Atgriezušies no skolas, viņi at­kal ķērās pie darba, laiku pa laikam atļaudamies tikai īsu atelpas brīdi, lai izsmēķētu pīpi vai iz­dzertu tasi kafijas. Gulēt viņi gāja desmitos ar zinību pilnām smadzenēm un mierīgu sirdi. Reizu­mis kāda biljarda partija, vērtīga teātra izrāde, retumis labs koncerts konservatorijas zālē, neilga izjāde vai pastaiga Verjēras mežā, divreiz nedēļā paukošanās vai boksa treniņš — tāda bija viņu izklaidēšanās. Dažkārt Oktāvs mēģināja sacelties pret šo režīmu, viņu vilināja vieglākas izpriecas. Sad tad viņš ieminējās, ka vajadzētu apciemot Aristidu Lerū, kas «mācījās tiesību zinātnes» Svē­tā Miķeļa krodziņā. Taču Marsels tik asi izsmēja tādas iedomas, ka Oktāvs parasti atteicās no tām.



18 из 243