Šai mirklī pie durvīm klauvēja.
— Te ir vēstule Oktāvām Sarrazena kungam, — izsūtāmais zēns sacīja.
Var iedomāties, kā šo laimīgo starpgadījumu uztvēra jaunais students.
— Tā ir no tēva! — Oktāvs iesaucās. — Es pazīstu rokrakstu. Tas jau ir vesels sūtījums, — viņš piebilda, svārstīdams saujā smago aploksni.
Marsels, tāpat kā Oktāvs, zināja, ka doktors patlaban ir Anglijā. Pirms nedēļas, pa ceļam apstājies Parīzē, viņš bija abiem draugiem sarīkojis īstas Sardanapala dzīres «Palais-Royal» kādreiz
slavenajā, bet tagad jau vecmodīgajā restorānā, kuru doktors Sarrazens joprojām uzskatīja par izsmalcinātās parīziešu gaumes paraugu.
— Pastāsti man, ko tēvs raksta par higiēnas kongresu, — Marsels sacīja. — Tā viņam bija laba doma — braukt uz turieni. Franču zinātniekiem vispār ir pārāk liela tieksme strādāt sav- rupībā.
Un Marsels atkal ķērās pie sava uzdevuma:
— Tātad velves ārpusi veidos elipsoīds, līdzīgs pirmajam elipsoīdam; tā centrs būs zem o', uz vertikālās taisnes o. Iezīmējuši triju galveno elipšu fokusus Fi, F,2 , F3 , mēs uzvilksim palīg- elipsi un hiperbolu, kuru kopējās asis…