Sis tips ienāca istabā, aši paklanījās, nolika uz

grīdas savu somu un cepuri, neprasījis atjauju, apsēdas un sacīja:

—       Viljams Henrijs Sārps juniors, firmas «Bi- lovs, Grīns, Sārps un Ko» kompanjons. Vai man ir tas gods runāt ar doktoru Sarrazenu?

—   Jā, kungs.

—   Fransuā Sarrazens?

—  Tā patiešām mani sauc.

—   No Duē?

—   Jā, es dzīvoju Duē.

—  Jūsu tēvu sauca Izidors Sarrazens?

—  Tieši tā.

—       Tātad skaidrs, ka viņu sauca Izidors Sarra­zens.

Misters Sārps izvilka no kabatas piezīmju grā­matiņu, ieskatījās tajā un turpināja:

—        Izidors Sarrazens nomira 1857. gadā Parīze, VI apgabalā, Tarannas ielā, 54. namā, tagad jau nojauktā ēkā, kur toreiz bija skola.

—       Tieši tā, — doktors atbildēja, aizvien vairāk brīnīdamies, — bet varbūt jūs man paskaidrotu…

—       Viņa māte bija Zilija Lanževola, — nesatri­cināmi mierīgs turpināja misters Sārps, — dzi­musi Barledikā. Zilijas Lanževolas tēvs Benedikts Lanževols savā laikā dzīvojis Loriola ieliņā un, kā atzīmēts minētās pilsētiņas municipalitātes sa­rakstos, miris 1812. gadā… Sie saraksti ir ļoti vērtīgi, mans kungs, ārkārtīgi vērtīgi! Hm… Hm… un Zilijai Lanževolai bija brālis Zans Zaks Lanževols, vecākais bundzinieks trīsdesmit sestajā vieglās artilērijas pulkā …