Misters Sārps piecēlās.
— Ser Bria Jovahir Motoranat, — viņš sacīja, izrunādams šos vārdus ar godbijību, kādu visi angļi izjūt pret aristokrātu tituliem, — esmu laimīgs, ka man izdevās jūs sameklēt un es pirmais varu apliecināt jums savu cieņu.
«Sis cilvēks ir jucis,» doktors nodomāja. «Tā bieži gadās ar šiem «iniroņgalvām».»
Pilnvarotais izlasīja šo diagnozi ārsta acīs.
— Es nebūt neesmu ārprātīgs, — viņš mierīgi atbildēja. — Šobrīd jūs esat vienīgais mums zināmais baroneta titula mantinieks; šo titulu Bengālijas provinces ģenerālgubernators piešķīra Žanam Zakam Lanževolam, kurš 1819. gadā pieņēma Anglijas pavalstniecību un pēc sievas, indiešu princeses Gokolas nāves mantoja visu viņas bagātību. Jusu vectēvs Zans Zaks Lanževols nomira 1841. gada, nelaiķim bija tikai viens dēls, vājprātīgs, bez pēcnācējiem, tiesībnespējīgs, un tas nomira 1869. gadā, neatstādams testamentu. Pirms gadiem trīsdesmit jūsu vectēva mantojums sasniedza apmēram piecu miljonu sterliņu mārciņu vērtību. To sekvestrēja un turēja aizbildnībā, un gandrīz visus tā procentus kapitalizēja arī Zana Zaķa Lanževola plānprātīgā dēla dzīves laikā. 1870. gadā mantojums jau bija pieaudzis līdz apaļam skaitlim — divdesmit vienam miljonam sterliņu mārciņu, tas ir, piecsimt divdesmit pieciem miljoniem franku.