Pēc Agras tiesas lē­muma, ko apstiprināja tiesu palāta Deli un leģi- timēja Civilā padome, kustamais un nekustamais īpašums tika pārdots, visi vērtspapīri realizēti un kopējā summa noguldīta Anglijas bankā. Pašlaik šis kapitāls ir piecsimt divdesmit septiņi miljoni franku, un jūs to varat saņemt, uzrādot vienkāršu čeku, iepriekš iesniedzis Justīcijas ministrijā sa­vas radniecības pierādījumus. Sai sakarā es jums piedāvāju bankas kantora «Trollops, Smits un Ko» pakalpojumus un juridisko palīdzību.

Doktors Sarrazens bija gluži apstulbis. Kādu brīdi viņš nespēja izrunāt ne vārda. Tad, kritiskā prāta urdīts un nespēdams uztvert šo «Tūkstoš un vienas nakts» sapni kā pārbaudītu faktu, viņš iz­saucās:

—      Bet, galu galā, kungs, ar ko jūs varat pie­radīt, ka viss, ko jus stāstāt, ir patiesība, un ka jums izdevās mani sameklēt?

— Pierādījumi ir, lūk, šeit, — misters Sārps atbildēja, uzsizdams pa savu lakādas somu. — Un, ja runājam par to, kā es jūs atradu, tad tur nav nekā neparasta. Es jūs meklēju jau piecus gadus. Atrast tuviniekus jeb next of kin[1], kā mēs angļu tiesību zinātnē izsakāmies, kuri varētu būt manti­nieki daudzajiem kapitāliem, kas ik gadu tiek noguldīti Lielbritānijas bankās, ir tieši mūsu uzņē­muma specialitāte. Ar princeses Gokolas manto­jumu mēs nodarbojamies jau veselus piecus ga­dus. Mēs esam taujājuši visās malās, pārbaudījuši simtiem ģimeņu ar uzvārdu Sarrazens, neatraz­dami nevienu, kuras senčos būtu Izidors.