To sacīdams, misters Sārps izņēma no savas lakotās somas septiņas vai astoņas mapes ar papīriem, gan apdrukātiem, gan ar roku aprakstītiem, nolika tās uz galda un, atmuguriski virzīdamies uz durvīm, nomurmināja:
— Man ir tas gods atvadīties, ser Bria Jovahir Motoranat.
Gandrīz vai noticēdams visam un tai pašā laikā šaubīdamies, doktors paņēma mapes un sāka šķirstīt papīrus.
Pēc īsa brīža viņš jau bija pilnīgi pārliecināts, ka šis neticamais notikums ir patiesība. Kā lai šaubās, piemēram, lasot šādu iespiestu dokumentu:
«Ziņojums Karaliskās Padomes augsti godājamiem lordiem, iesniegts 1870. gada 5. janvārī sakarā ar mantojumu, kas pēc begumas Gokolas Radžinaras nāves Bengālijas provincē palicis bez mantiniekiem.
īss izklāsts. Runa ir par īpašuma tiesībām uz četrdesmit trim tūkstošiem akru aramzemes, dažādām ēkām, pilīm, saimniecībā izmantojamām celtnēm, ciematiem, kā arī kustamo mantu — dārglietām, ieročiem utt., kas ietilpst begumas
Gokolas Radžinaras mantojumā. No ziņojumiem, kas iesniegti vispirms Agras pilsētas tiesā un pēc tam Deli Augstākajā tiesā, izriet, ka bēguma Go- kola, radžas Lukmisuras atraitne, kas pēc vīra nāves mantoja ievērojamu īpašumu, 1819. gadā apprecējusies otrreiz ar kādu ārzemnieku, pēc izcelsmes francūzi, vārdā Zanu Zaķu Lanževolu.