—     Pūrmaļa kungu?…

Arī šis vārds Zibenim, kaut tas divus gadus strādājis ciešā saskarē ar Faustu, nekā neizteica.

—     Varbūt Dīnas jaunkundzi?

—     Kur jūs viņu satikāt?

—    Lježā, turpat, kur Rusenieka un Pūrmaļa kun­gus. — Šampions tuvināja muti Zibeņa ausij: — Es iz­darīju viņiem lielu pakalpojumu.

Zibenim atausa gaisma — laikam taču tas ir žurnā­lists, par kuru bija stāstījusi Dīna.

Tagad nebija arī grūti atminēt, ka francūža paziņas ir Atamans un Fausts.

—    Kopā atbraucām, — Šampions paskatījās rokas pulkstenī. — Mans dievs, pēc stundas Rusenieka kungs solījās atnākt pie manis. Varbūt vēlaties aizsūtīt kādu ziņu? Sakiet droši, ko vien varu darīt jūsu labā, to lab­prāt izdarīšu.

Zibeņa prāts sāka atkal skaidri darboties.

—     Vai jums ir papīrs un rakstāmais? — viņš no­prasīja.

—     Mans kungs, par ko jūs mani turat?! Vai jūs do­mājat, ka es parkā, kad uzbruka kazaki un sprāga bum­bas, rakstīju ar pirkstu uz manšetes?! — Šampions iz­vilka safjānā iesietu bloknotu un sudraba zīmuli.

—    Re, kur labi! — Zibens pūlējās pacelties uz elkoņa.

Ar Šampiona palīdzību tas beidzot izdevās. — Man te laikam klāsies pavisam plāni. Gribas, lai draugi zinātu, kā šeit ar mums apietas. Biedri, kas uzrakstīs vēstuli?

—    Lai raksta Jēkabs, viņš ir študierējis, — atsaucās kāds.

Pienāca students Politehnikuma frencī.

—     Raksti, es pamēģināšu stāstīt. — Zibens palūdza malku ūdens un turpināja: — Sveiki, biedrīši! Rakstu jums no «muzeja», kur pašreiz skaitos pats izcilākais eksponāts. Papriekš pašu svarīgāko. Buķelis spīdzinā­šanu neizturēja, pateica, ka es metis bumbu, bet Bračka apsargājis. Ko Buķelis vēl izpļāpājis, to es nezinu. Paš­laik jūtos diezgan žirgts. Tikai, kad domāju, ka mani vēl ņems priekšā pats oberbende Rēguss, sametas tāda nelaba dūša. Un vēl par vienu esmu nemierīgs: ka tik jums neienāk prātā mani un citus atsvabināt. Te pašlaik nekā nevar izdarīt, jo viss «muzejs» piebāzts ar zaldā­tiem. Tad vēl pasveiciniet Līzi tā dikti mīļi no manis un pasakiet, lai nebēdā. Cik nu ilgi spīdzinās, vienreiz tik un tā pārvedīs uz cietumu. Tur jau varēs tā jautrāk padzīvot.